|
Staicele -
Reportāžas - Pārgājiens pa veloceliņa
maršrutu
04.04.2008.
Pārgājienā "Sagaidot stārķus"
Šogad Staicelē stārķi ieradās jau marta beigās. Pilsētas centrālajā -
Profesora ligzdā saimnieks atlidoja aprīļa sākumā.
Tātad, īstais laiks svinēt Stārķu sagaidīšanas svētkus, ko
pilsētā vēlamies veidot kā interesantu tradīciju.
4. aprīlī - dienā, kad visa apkārtne putnu dziesmu, saules siltuma un
pirmo ziedu burvības piestarota, Inese Timermane, Tūrisma informācijas
centra vadītāja, aicināja staiceliešus pārgājienā pa veloceliņa
maršrutu. Paldies skolēniem un skolotājiem, kuri atbalstīja šo pasākumu.
Tuvākā vai tālākā nākotnē Staicelē būs veloceliņš,
kurš šobrīd jau iezīmēts tūrisma kartēs un kura sakārtošanai INTERREG
IIIA pārrobežu projekta ietvaros tiks piešķirti finansu līdzekļi.
Veloceliņš sāksies pie autoostas, tālāk virzīsies līdz Tūrisma
informācijas centram, kur būs velosipēdu novietne, tad pa Lielo ielu
pāri gaisa tiltam pie fabrikas, gar Stārķu pili, gar piemiņas vietu
1949. gadā represētajiem, gar kapsētu, gar bijušo Strazdu kroga ēku,
līdz izies uz šosejas Ainaži - Staicele Aloja - Matīši.
Stazeles piemineklis Salacas krastā.
Gaisa tilts pār Salacu.
Fabrikas tilts.
Ruku kalns, kurā tagad slejas nepabeigtā Stārķu pils.
Ruku kalnā vērojama krasta erozija. Muzeja direktore Indra Jaunzeme
pastāstīja, kā kādreiz te bijusi māja un pirtiņa, kādu vakaru cilvēki
nopērušies un aizgājuši gulēt. Otrā rītā pirtiņa pazudusi krasts
nobrucis un ēka aizpeldējusi.
Stāvot Ruku kalnā un veroties apkārt, Indra ieminējās
cik fabrika kādreiz bija skaista! To apliecina arī muzeja
arhīvos esošās fotogrāfijas.
Pārgājiena laikā tika uzdotas dažādas mīklas, par
atminēšanu balviņa. Šoreiz jāatmin balta gove kalnā māva.
(baznīca)
Piemiņas vieta 1949. gadā represētajiem.
Esam pārgājuši vecajai dzelzceļa līnijai, kas
darbojās līdz 70-to gadu beigām. Stacijas ēka vēl saglabājusies.
Šajā ēkā jau pagājušā gadsimta sākumā bijis Strazdu
krogs, kas piederēja Ungurpils muižai.
Pie Strazdu kroga ēkas nogriezāmies no veloceliņa
maršruta, lai dotos uz Karogsila ezeriņu.
Kamēr tika iekurināts ugunskurs, pārgājiena
dalībnieki varēja sacensties staigāšanā ar koka kājām. Visveiksmīgākās
izrādījās Laila Grīnberga un Iveta Apsīte.
Pionieru ugunskuru jauniešiem mācīja iekurt Ilga
Līsmane.
Visjaunākā pārgājiena dalībniece Krista Brente
pacietīgi tusēja līdz ar mums. Viņa pārgājienā piedalījās kopā
ar savu māmiņu Andu, vecmāmiņu Inesi un vecvecmāmiņu Ilgu.
Pie ugunskura notika ne tikai desu cepšana, bet arī
mīklu minēšana. Indra pastāstīja, ka stārķis ir viens no pētītākajiem
putniem Eiropā, pēdējā laikā visstraujākais šo putnu pieaugums vērojams
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Portugālē. Stārķis sver 3 3,5 kg un
dzīvo līdz 20 gadiem. Senajā Ēģiptē stārķis bijis tabu
neaizskarams, svētais putns. Arī pie mums ir ticējumi, ka mājai, kur
apmeties stārķis, visas ugunsnelaimes ies garām. Ja stārķis vij ligzdu
skursteņa galā, būs liela laime. Taču skolotāja Alda zināja, ka stārķi
Latvijā parādījušies tikai kādus pārsimts gadus atpakaļ, jo tautas
dziesmās nav minēts ne stārķis, ne gandrs.
Mājās devāmies apmierināti par jauki pavadīto laiku.
Pārgājiena dalībnieki saņēma brīvbiļetes šim vakaram uz
Daces Robules
autorkoncertu.
Sagatavoja Ieva Drone
|
sanne.lv
