Tas ir telpaugs amorfofalls (latīniski - amorphophallus), tautā saukts par kartupeļu palmu, jo no sīpola dzen asnus līdzīgi kartupelim. Vēl šo augu sauc par čūskas koku dēļ raibā kāta vai par velna mēli dēļ zieda spārnlapas. Brīvā dabā tas aug tropu mežos Austrālijā.

     Par šo notikumu Tatjana stāstīja:

     „Man kādus 8 gadus atpakaļ viena kundze uzdāvināja kartupeļu palmas sīpolu. Parasti pavasarī (maijā) sāka augt garš stiebrs, uz tā veidojās milzīgs lapojums – kā palmai. Palma zarojās kā brieža ragi, ar katru gadu vairojās „žuburu” skaits. Pagājušajā gadā vainags bija 1,5 m diametrā. Nezināju, kur viņu likt. Šogad skatījos un nevarēju saprast, domāju, vai palma saslimusi? Izrādās, nē – veidojas zieds. Atkal nevarēju saprast, no kurienes man mājās tāda salda līķu smaka?

     Izrādās – neparastā zieda ziedputekšņi rada šo smaku, jo viņiem jāpievilina gaļas mušas. Tādēļ pa dienu nesu to ārā. Augs zied reti. Pasaulē pastāv šo puķu audzētāju biedrība. Tur cilvēki savā starpā apmainās fotogrāfijām - vienam zieds bija pieauguša cilvēka augumā. Jo lielāks sīpols, jo lielāks zieds. Man sīpols ir paliels. Kad noziedēs, tas maijā sāks dzīt stumbru un zaļos līdz oktobrim, pēc tam pāris nedēļu laikā lapas sakļaujas, it kā noriet un augs guļ. Pa ziemu nav jākopj. Domāju, tas ir liels retums.”

Tatjanai mājās vēl daudzi interesanti kaktusi un citi telpaugi, kas reizi pa reizei mēdz pārsteigt ar skaistiem ziediem.