|
Staicele -
Reportāžas - Staicelieši Mazirbē 02.08.2008.
Staicelieši Mazirbē
Kees kõnkad pālõ piedāg ladād
Vel tēriņtõbõd līvidi.
Tur smilšu kāpās priežu smailes
Sveic lībiešus vēl šobaltdien.
Šodien nešaubīgi varam uzskatīt par maldīgu viedokli,
ka Vidzemes lībieši izmiruši jau 19. gs. otrajā pusē. Pētījumi pierāda,
ka lielākā daļa šo lībiešu dzimtu bijušas plašas un sazarotas, un to
pēcteči izklīduši ne tikai pa tuvāko apkārtni, bet pa visu Latviju.
Izzudusi gan šeit lībiešu valoda, arī viņu etniskā apziņa jau sen.
Pagaidām precīzāko Vidzemes lībiešu dzimtu uzskaitījumu veicis
Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis A.J. Šēgrēns 1846. gadā.
Skaitot gadus tas liekas tik bezgala sen, skaitot cilvēku mūžus un
paaudzes ne pavisam tik sen. Un tāpēc vēl ir iespējams atrast un
atšķetināt paaudžu saites, kas kādu no mums vieno un saista ar senajām
lībiešu dzimtām.
Jāsaka paldies tiem cilvēkiem, kuri cenšas saglabāt
lībiešu valodu, kultūru, sadzīves tradīcijas un parašas, rīkojot
ikgadējā lībiešu nometnes Mazirbē, tā bagātinot Latvijas
kultūrvēsturiskā mantojuma pūru. Jau otro gadu es ar savām trim
mazmeitiņām piedalījos paaudžu nometnē. Ieradāmies svētdien, 27. jūlijā,
un paspējām arī uz iepriekšējās (bērnu un jauniešu) noslēguma
ceremoniju, kurā bija patīkami dzirdēt, ka goda nosaukumu Varenākais
lībietis ieguva staicelietis Kristaps Taulavičus, un ne tikai šogad
bet jau ceturto gadu, kamēr pastāv un darbojas nometne, šis tituls
vienmēr piederējis staiceliešiem.
Attēlā: Bērnu un jauniešu nometnes noslēgumā centrā
Kristaps Taulavičus Labākais jaunais lībietis 2008.
Pirmdien sākās paaudžu nometne. Dzīvojām un
darbojāmies pēc nometnes vadības izstrādāta dienas režīma. Jāsaka, ka
daudz ieguva visas paaudzes. Mācījāmies gan lībiešu valodu, gan dziesmas
un rotaļas, pētījām lībiešu rakstus un krāsu salikumu, un paši tos
mēģinājām likt lietā, apgleznojot akmentiņus.
Apmeklējām laivu kapsētu Mazirbē, un katrs,
atbilstoši savām spējām, mēģināja to attēlot grafiski.
Dzirdējām, ko lībiešu valodas pārstāvji redzējuši,
dzirdējuši un piedzīvojuši somugru tautu valodu kongresā Hantimasijskā
Sibīrijā.
Attēlā: Aina Berga ar mazmeitiņām Amberu un Deiziju
un Inese Meistere Ventspilī.
Ekskursiju dienā Ventspilī apmeklējām muzeju,
amatnieku namiņu, izbraucām ar kuģīti Hercogs Jēkabs pa Ventu līdz
jūras vārtiem. Vislielāko iespaidu un pārdzīvojumu atstāja
glītrakstīšanas stunda Amatnieku nama skolas galā, kur savulaik mācījies
Krišjānis Barons. Skolotāja gide ventiņu izloksnē 30 minūšu laikā ar
glītrakstīšanas stundas metodikas palīdzību izskaidroja dzīves
pamatprincipus un jēgu. Tikai žēl, ka man kā sliktam skolēnam, atmiņā
maz kas palicis.
Katru dienu pāris stundas baudījām arī sauli un jūru,
bet vakaros vērojām saulrietu pie jūras.
Žēl, ka netikām uz nometnes noslēguma svētkiem, bet
cerēsim uz citu gadu!
Lai spēks, veselība un enerģija nepietrūkst Lilitai
nometnes organizētājai un Brigitai nometnes vadītājai! Lai veiksme un
baltas dieniņas dzīvē visiem tiem cilvēkiem, ar kuriem liktenis mūs
saveda kopā nometnē.
Attēlā: Inese Meistere, viena no nometnes
audzinātājām Ilze un Maija Alekse - viņa jau otro gadu staiceliešus
priecēja ar flautas spēli Pivālind svētkos.
Attēlā: Fragments no uzveduma Lībiešu asinis, kas
notika Līvu svētkos.
Aina Berga,
Ineses Meisteres foto
|
sanne.lv
