|
Staicele -
Reportāžas - Mārtiņdiena Staicelē
10.11.2008.
Mārtiņdienas bazārs
 10.
novembrī, turpinot tradīciju, muzeja direktore Indra Jaunzeme aicināja
staiceliešus piedalīties Mārtiņdienas bazārā. Šogad tas notika
Mākslinieku šķūnī.
Mārtiņi laiks, kad jāpabeidz visi zemes darbi,
jānokuļ labība, jāapar zeme, laiks, kad zeme dodas atpūtā. Ticējumi
vēsta lai būtu laba veselība, Mārtiņdienā daudz jāēd, daudz jādzied un
daudz jāpriecājas. No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši gājuši ķekatās,
masku gājienos. Tos sauc dažādi: Kurzemē - par ķekatniekiem, Zemgalē
par budēļiem, Latgalē par kaladniekiem, Vidzemē un Kurzemē par
čigāniem, vai arī pēc svinamās dienas nosaukuma - par Mārtiņbērniem.
Masku gājieni staigāja no mājas uz māju, trokšņodami pēc iespējas
skaļāk. Kas mācēja spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tie spēlēja, pārējie
iztika ar sadzīves priekšmetiem - pannām, katliem, veļas dēļiem utt.
Troksnim bija jābūt pēc iespējas skaļākam, jo šajā dienā beidzās Veļu
laiks, kas bija sācies Miķeļu dienā. Veļu laikā mājas klētī vai rijā
tika likts cienasts jo biezāka putra, jo veļiem labāk tā garšoja.
stāstīja šī pasākuma organizatore un vadītāja Indra Jaunzeme, aicinot
Mārtiņbērnus doties uz klētiņu, kura pavisam nesen tika pie jauna jumta.
Klētiņā māksliniece Digna Čuikova bija iekārtojusi
seno Mārtiņdienas masku izstādi, izmantojot muzeja krājumā esošos
priekšmetus.
Iesvētot klētiņu, Justīne un Ritvars spēlēja
flautu,...
... visi Mārtiņbērni gāja rotaļā apkārt klētiņai
un...
... drosmīgākie piedalījās gaiļu cīņās.
Mārtiņa gailīši dancīti veda , Mārtiņa vakaru
gaidīdami Mākslinieku šķūnī dziedāja interešu izglītības centra
Krustpunkti ansamblis, kopā ar skolotāju Antru Ķesteri.
 
 
Te masku izstādi bija gatavojuši mākslas skolas
audzēkņi. Pasākuma laikā varēja balsot par interesantāko masku, par
atzītākajām kļuva Sandijas un Ritvara darinātās.
Mārtiņos sāk vākt ziedojumus Ziemassvētku labdarības
akcijām, tāpēc šogad bazārā aktīvu dalību ņēma arī Staiceles Radošo
sieviešu kluba Stazele dāmas, izsolē pārdodot saziedotās mantas.
Škaļika izsole ar sākuma cenu - viens lats,
piesaistīja daudz interesentu.
Lieli un mazi Mārtiņbērni baudīja karstu tēju un
pīrāgus, arī domes priekšsēdētājs.
Ar smilgu sedziņām tirgojās audēji Maldas kundze un
Liepiņa kungs.
Rotu pārdevējs prata katram atrast vispiemērotāko
gredzenu, auskaru vai ķēdīti, kas dos veselību un veiksmi.
Tirgotāju pulkā ievērojams bija čigānu pāris ar 50
gadu pieredzi tirdzniecībā un lielu mantu koferi, ...
... kurā atradās visāda prece - no pagājušā gadsimta
līdz mūsu dienām: bižutērija, vešiņa, auduma gabali, blūzītes un jakas
par pieņemamām cenām - no 20 santīmiem līdz 5 latiem.
Pieši ir, jātnieks nav; laiku rāda, pulkstenis
nav.(Gailis). Mīklu minēšana patika visām paaudzēm, katrs atminētājs
tika apbalvots ar kārumu.
Arī krustvārdu mīklas minēšanā iesaistījās daudz
Mārtiņbērnu.
Baiba Ozolas kundze bija patīkami pārsteigta, jo
pareizi atminēja mazā, dzeltenā Mārtiņgaiļa vārdu Smaidis tiks
mazbērnam.
Sagatavoja Ieva Drone
|
sanne.lv
