Staicele -
Reportāžas - Dienas centrs
19.12.2008.Ziemassvētku Rūķis Dienas aprūpes centrā
Ļauj Dievs mums ieraudzīt to gaismu,
To brīnumu, ko Ziemassvētki nes.
No mīlestības siltiem vārdiem,
Lai sasilst mūsu dvēseles.
19. decembrī Dienas aprūpes centra zālē pulcējās
sociālo darbinieču Lailas Līsmanes un Ļenas Vinogradovas mīļi aicināti
pirmās grupas invalīdi, politiski represētās personas un pensionāri bez
apgādniekiem, lai saņemtu pašvaldības sarūpēto Ziemassvētku sveicienu.
Ļoti iespējams, ka slidenais laiks daudzus ielūgtos,
īpaši tos, kam tālāks ceļa gabals mērojams, atturēja apmeklēt pasākumu,
taču tie, kas atnāca, guva prieku un gandarījumu.
Ar vecākai paaudzei tuvām un mīļām Alfrēda Vintera
dziesmām uzstājās senioru ansamblis Dziesmu draugi.
Šajā dienā Staicelē ciemojās Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu
nodaļas pārstāve Lilita Kalnāja. Viņa bija atvedusi neparastu
Ziemassvētku sveicienu gan pasākuma dalībniekiem, gan visiem
staiceliešiem ceļojošo zīmējumu izstādi Laivu kapsēta Mazirbē.
Zīmējumi tapuši lībiešu vasaras nometņu laikā, kurās
piedalījās arī Staiceles bērni, tādēļ tie noteikti jāredz.
Izstādē vēl skatāmi ar somugru rakstiem apgleznoti
akmentiņi.
Lilita Kalnāja saistoši stāstīja, kāpēc Mazirbes
jūrmalā ir šāda laivu kapsēta, kuru uzskata par netradicionālu kultūras
mantojumu.
Lībietes Ēdrōm Velde un Dagmāra Ziemele, ansambļa Līvlist
dalībnieces, piektdienās tiekas ar Staiceles bērniem kopā dziedot un
ejot rotaļās lībiešu valodā, arī pasākumā skanēja viņu dziedātās
dziesmas.
Aina Berga ar savām mazmeitiņām jau divus gadus
braukusi uz paaudžu nometnēm Mazirbē, atcerējās tur valdošo sirsnīgo un
radošo atmosfēru, šodien bija patiesi priecīga satikt mīļos draugus
Staicelē. Arī viņa mākslas stundās iesāka gleznot pamestās laivas, taču
bija jādodas mājās, un darbs netika pabeigts. Bet zīmēšanas stunda
radīja spēcīgu pārdzīvojumu: Nogriezāmies pa meža taku, sākumā tā bija
kopta, bet vēlāk kļuva aizvien šaurāka, šaurāka. Gandrīz jau mežā
ieraudzījām laivu galus, kam cauri izauguši krūmi. Pieejot klāt, radās
tāda dīvaina sajūta - it kā domas aizklīda tajos tālajos gados, gribējās
iedomāties, kādi šo cilvēku dzīvesstāsti, kā viņi braukuši jūrā un
pārcietuši vētras, kā pārveduši lomus, kā meža nostūrī palikušas viņu
laivas...
Atgriežoties šodienā, Aina Bergas kundze optimistiski
uzrunāja klātesošos, jo šai paaudzei nav ko baidīties no latviešiem
priekšā stāvošajām grūtībām, viņi savā mūžā pārdzīvojuši un izturējuši
ne to vien. Tāpēc vismīļākie vēlējumi svētkos un vārds tika dots Rūķim.
Pie eglītes Rūķis klausījās jaukus dzejoļus un sveica
sirmgalvjus, dāvanā katram arī 2009. gada kalendārs Lībiešu kultūrvide
un jaunrade. Pēc tam sarunas un laba vēlējumi pie kafijas tases.
Ieva Drone
|
sanne.lv
