STAICELE

Pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

LAT
Staicele | Alojas novads ENG

Staicele - Reportāžas - Aija Vālodze

15.09.2009.
Mūsu viešņa – tulkotāja Aija Vālodze

Klāt septembris - Dzejas un Valodu dienu laiks.

Staiceles pilsētas bibliotēkā 15. septembrī tikšanās ar tulkotāju un prozaiķi Aiju Vālodzi, pazīstamās rakstnieces Regīnas Ezeras meitu.

Tā kā skolēniem literatūrā jāiepazīstas ar diviem R.Ezeras darbiem - „Cilvēkam vajag suni” un esejām „Zvaigžņu lietus”, klausītāju pulkā arī skolotāja Antra Rudzīte ar vidusskolas audzēkņiem.

Un viešņa, atzinusi, ka žurnālisti intervijās bieži uzdod jautājumus par mammu, arī šoreiz savu stāstījumu sāka ar rakstnieces dzīves līkločiem, ar interesantiem faktiem no viņas biogrāfijas, kas nav grāmatās – par Regīnas Ezeras vecākiem, kāpēc viņa izvēlējās dzīvot lauku mājās, kā sāka rakstīt, kā palīdzēja vīram tulkot krievu rakstnieka Bondareva darbus, kāpēc izšķīrās, kāpēc nodega māja, un kā tā tika atkal uzcelta no jauna. Atbildot uz skolotājas Antras jautājumu, Aija stāstīja par R.Ezeras mīlestības vēstulēm Gunāram Priedem, kāpēc tās varēja rasties un kā šī platoniskā mīlestība atstājusi sekas literatūrā – romāna „Aka” un filmas „Ezera sonāte” izpausmē. Vienlaikus tā bija arī vēstures stunda - iepazīšanās ar padomju laika inteliģences dzīvi.

Skolotāja Antra pastāstīja, ka Limbažu rajona skolotāji pirms pāris gadiem ciemojušies Regīnas Ezeras mājās „Brieži”, kas atrodas ļoti skaistā vietā Ķeguma novadā. Šīs mājas par rakstnieces memoriālo muzeju izveidojusi un kopj meita Aija, viņa ar interesantu stāstījumu sagaida apmeklētājus, tāpēc tur ir vērts aizbraukt.

Pati Aija, ieguvusi žurnālistes izglītību, šajā profesijā nostrādājusi tikai trīs mēnešus, sākusi rakstīt stāstus, bet tad pievērsusies daiļliteratūras tulkošanai no angļu valodas. Viņa tulko arī bērnu grāmatas, ceļvežus, daudz interesanta uzzinājusi strādājot pie albūma „Pasaules skaistākās pilsētas” tulkošanas.

Aija Vālodze ir čakla tulkotāja, jo garajā ceļā no Rīgas uz Staiceli bija nolēmusi strādāt, taču skaistie skati viņu paņēma savā varā, bet pasākumā klausītāji ieraudzīja šobrīd tulkojamo interesanto grāmatu, par kuru Aija stāstīja: „Grāmata saucas „The Art of WAR”, ko es iztulkoju kā „Cīņas māksla”. Tā ir 2000 gadus veca ķīniešu grāmata - ne tik daudz par karu un karošanu, bet - kā novērst konfliktu, nodarot maksimāli maz zaudējumus gan sev, gan pretiniekam, cenšoties nenonākt līdz bruņotai sadursmei. Grāmatā arvien tiek atkārtots, ka ieroči ir nelaimi nesoši rīki, ka ķeršanās pie tiem ir galējā nepieciešamība. Jebkuru konfliktu var noregulēt ar veselu īpašību kompleksu - gudrību, viltību, labsirdību, pazemību un arī nelielu spēka spiedienu. Kāpēc šī grāmata tiek tulkota un izdota tagad - 2000 gadus pēc tās uzrakstīšanas? Tāpēc, ka to izmanto gan komersanti, gan politiķi ne tikai Āzijā, bet arī Rietumu valstīs kā psiholoģijas stratēģijas rokasgrāmatu - kā apieties ar saviem konkurentiem, kā iziet no situācijām, kurās var rasties potenciāls interešu konflikts.”

Aijai Vālodzei padomā, ja būs kāds brīvs brīdis no tulkošanas, arī šādi darbi - izdot Regīnas Ezeras „Stopētāja piezīmes”, izmantojot viņas dienasgrāmatas, kā arī rakstīt viņas biogrāfiju.

Tikšanās laikā viešņa teica: „Runas plūdi man iedzimti no mammas, viņai visi stāsti bija kā upes ar neskaitāmām attekām, un attekām bija vēl attekas..., ka beigu beigās upe aizplūda savu ceļu, bet mēs palikām kādā tālā, tālā attekā.”

Paldies Staiceles bibliotēkas vadītajai Anitai, ka varējām klausīties viešņas dzīvajā un tēlainajā stāstījumā un iepazīt tuvāk divus brīnišķīgus cilvēkus - rakstnieci Regīnu Ezeru un tulkotāju Aiju Vālodzi.