Kā klimata izmaiņas skar Staiceli - uz šādu diskusiju 15. decembrī
pilsētas bibliotēkā staiceliešus aicināja Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāta (ZBR) direktora vietnieks, plānošanas un ekspertīzes daļas
vadītājs Andris Urtāns. Klausītāju pulkā
pārsvarā vidusskolēni un ģeogrāfijas skolotāja Alda Grāvere.
A.Urtāns pastāstīja, ka ZBR administrācija ir viens
no 24 partneriem starptautiskā projektā Klimata izmaiņas: ietekme,
pielāgošanās un izmaksas Baltijas jūras reģionā (BaltCICA), kura
ietvaros paredzēts izvērtēt klimata izmaiņas Baltijas jūras piekrastē,
un ietvert tās vietējo teritoriju plānojumos. Tā kā piekraste ir ļoti
saistīta ar Salacas upi, viņš aicināja projekta pasākumos iesaistīties
arī staiceliešus. Vispirms, lai iegūtu informāciju par izmaiņām
Salacas un tās pieteku krastos, veicamais uzdevums būtu šāds
pameklēt, vai vecāku un vecvecāku albumos ir kādas fotogrāfijas, kur
viņi redzami upes krastā talkās vai kā citādi. Ja tādas fotogrāfijas ir,
vajadzētu uzzināt konkrēto vietu, atrast tādu pašu skatu punktu, kā
senajā fotogrāfijā un nofotografēt, kā šī vieta izskatās tagad. Tad par
abās fotogrāfijās redzamo izveidot aprakstu - kas mainījies, kas
izmaiņās patīk, kas nepatīk, ko esam vēlējušies konkrētajā vietā redzēt,
vai tas izdevies. Kopīgās darbošanās rezultāts varētu būt izstāde par
mūsu novada ūdeņiem agrāk un tagad.
A.Urtāns atgādināja, ka bieži domājam - klimata
izmaiņas uz mums neattiecas, bet skaitļi runā paši par sevi, piemēram
ap 1920. gadu vidējais Salacas aizsalšanas datums 26. novembris. Kā ir
tagad? 15. decembrī upe vēl vaļā, prognozes rāda, ka pēc pārdesmit
gadiem slidošanu varēsim aizmirst. Temperatūra pasaulē šobrīd cēlusies
par 0,7 grādiem, par kritisko robežu uzskata 2 grādus - tas ir daudz vai
maz? A.Urtāns: Iedomājieties cilvēka ķermeņa temperatūru - 36,6 grādi,
paaugstiniet to par 0,7 grādiem, iegūstam 37,3 grādus šāds cilvēks
dzīvotājs ir, bet baudītājs gan vairs nē. Līdzīgi šodien jūtas zeme...
Klimata maiņai varētu būt papildus parādības
piemēram, zilaļģes upē, ko šeit peldoties jūs varēsiet baudīt aizvien
vairāk, ja Burtnieku ezerā necentīsies saprātīgi saimniekot. Ja ūdens ir
bagāts ar barības vielām (fosfors, slāpeklis), tad, pieaugot
temperatūrai, tur daudz ātrāk notiek aļģu vairošanās. Aļģes zied, pēc
tam atmirstot izdala dažādus toksīnus.
ZBR speciālists stāstīja un attēlos rādīja, kā talku
veidā attīra mazās aizaugušās upītes, padarot tās čalojošas ar oļainām
gruntīm, jo dzīvas upes pazīme ir tās dzirdamība.
A.Urtāns: Kad straume iet pāri akmeņiem un čalo,
ūdens piesātinās ar skābekli. Jo vairāk ūdenī skābeklis, jo tas aktīvāks
- daudz straujāk notiek ķīmiskās un bioloģiskās reakcijas. Tādā ūdenī
dzīvojošiem organismiem arī vielmaiņa notiek 2,5 reizēs ātrāk, tie
straujāk aug. Upes virsma iegūst lielāku platību, kas pakļauta skābekļa
piesātinājumam - tā ir fantastiski aktīva, darbīga, neko nemaksājoša
attīrīšanas iekārta. Akmens darbojas kā attīrīšanas iekārta. Ar to mēs
varam palīdzēt upei, bremzējot ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Tāpēc
kopā ar Vides aizsardzības klubu rosinām piedalīties akcijā - liec upē
akmeni, liec ar prātu!
Attīrītie upju posmi saglabājas 2-3 gadus, tajos var
ielaist zivju mazuļus, studenti pētnieciskajos darbos konstatēja, ka
attīrītajos posmos ir 6-kārtīgs lašveidīgo zivju pieaugums. Tādēļ zinošā
speciālista otrs piedāvājums Staiceles jauniešiem bija - kopīgas talkas
upes posmu sadzirdamības atjaunošanā.
Tikšanās laikā tika pārrunātas klimata izmaiņu
veidojošās parādības, to sekas, kā pasaulē ar tām rēķinās, par ko runāja
un centās vienoties 193 pasaules valstis Kopenhāgenas klimata
konferencē.
A.Urtāns: Mēs dzīvojam uz ļoti mazas lodītes, un
savstarpējā saistība ir daudz spēcīgāka, kā spējam iedomāties. Cilvēks
un daba ir tik cieši sasieti kopā, ka nevaram atļauties aizvērt durvis.
Reāli cipari rāda, ka klimats mainās - ir problēmas, kuru risināšanai
var izmantot dažādus ceļus.
sanne.lv
